Mūsu stāsts
Ar skaidru vīziju par garšu
Aizrautīgie un darbu mīlošie Velga un Juris Pauloviči Ķelmēnu saimniecību izveidoja 1992. gadā. Abiem bija kopīga un skaidra doma – kā jāgaršo Rankas pusē ceptai rudzu maizei.
Mantotas receptes un iestrādes nebija, tādēļ jaunie saimnieki meklēja meistarīgus skolotājus citviet. Maizes meistars Aivars Grinbergs no Lačplēša ceptuves Lielvārdē prata ierādīt Velgai pamatus maizes ražošanas tehnoloģijā, savukārt Jurim iemācīja, kā jābūvē maizes krāsns. Divus gadus vēlāk, taisni Ziemassvētkos, 1994. gada 24. decembrī tika izcepti pirmie rupjmaizes klaipi savā krāsnī.
Ceptuvē jau no paša sākuma darbs ritēja gan dienu, gan nakti. Nelielā telpā ap krāsni tika gatavoti gan plaucējumi un mīcīta mīkla, gan veidoti, cepti un dzesēti kukulīši. Juris, uzņemdamies svarīgo sagādnieka lomu, pats no rokas rokā visu izcepto maizi piegādāja tuvējiem veikaliem. Tobrīd vidēji tika cepti 500 kg maizes dienā.
Pilns maizes cikls pašu saimniecībā
Kas reiz aizsākās vien ar vēlmi pašiem cept īsteni latvisku maizi, tas turpinājās ar vērienību paplašinot saimniecības rocību katrā maizes tapšanas posmā. Tika uzbūvēta sava kalte, rudzu miltu dzirnavas un miltu noliktava – tas bija kā svarīgs punkts turpmākai darbībai – saimniecībā uz vietas ir iespēja nodrošināt gan graudu audzēšanu, uzglabāšanu, samalšanu miltos un maizes cepšanu – pilns cikls uz vietas savā saimniecībā. Tas dod iespēju uzraudzīt un saglabāt pārliecību, ka visos posmos ir izdarīts labākais, kas iespējams.
Gudras saimniekošanas vieksmes atslēgas
Kopīga saimniekošana ir izdevusies veiksmīgi, jo katram ir savs lauks, kur darboties, ir iespējas to darīt brīvi. Pamatīgas saknes Ķelmēnos ir nostiprinājis Juris, kurš spēj noskatīties un ļaut arī jaunajiem darboties, pat ja pats ar savu pieredzi apzinās – tas nav labākais risinājums. Ikvienam ir atļauts kļūdīties, lai no tā mācītos. Vēl viena veiksmes atslēga ir tā, ka, vairākām ģimenēm saimniekojot kopā, jau no paša sākuma virtuve ir katram bijusi sava. Tas tā parnesti un tiešā nozīmē – arī ļoti svarīgi. Juris gan aizvien ir galvenais saimniecībā un virsvadība ir viņa rūpe. Jāsaka – arī tāds drusku traks viņš ir! Ja ir izdomājis kādu ideju, burtiski kā ar klapēm uz acīm - iet un dara, sevišķi neļaujoties dažādām bailēm, blakus cilvēku viedokļiem un riskē. Tā vienozīmīgi ir viņa superspēja!
Otra supersspēja, ko cītīgi viņš nodod tālāk arī mums – mācīties un meklēt risinājumus! Un reizēm mainīt savas domas. Par to domu mainīšanu pašiem saimē ir atziņa: “Reizēm varbūt ir jāpārguļ ar jauno domu – tā ir jāpielaiko, jāļauj nedaudz laikam paiet. Un, ja tā ir laba, pieņemt to, ka esmu vienmēr domājis un darījis pa vienam, bet vispār var arī savādāk!” Tā tiešām ir liela vērtība.
Tīra maize no BIO graudiem
Saprotot tīra grauda vērtību maizes cepšanā, Juris aktīvāk pievērsās arī lauksaimniecībai savos tīrumos. Ikviens darbs, kas nonāk saimnieka pārvaldībā, tiek darīts ar pilnu atdevi, tā 2000. gadā saimniecībai tiekot bioloģiski sertificētai, tajā skaitā - izaudzētajiem graudiem un samaltajiem miltiem. Kā viens no pirmajiem bioloģiski sertificētajiem Latvijā ražotiem produktiem 2005. gadā tika kronēta Ķelmēnu Rankas rudzu rupjā maize.
Ģimenes spēks, strādājot kopā
Pēc studiju beigšanas Pārtikas zinātnē Jelgavā meita Rūta atgriezās saimniecībā, un šobrīd darbojas kā ceptuves vadītāja. Dēls Mārtiņš pēc studijām Priekuļu tehnikumā šobrīd uzrauga graudu audzēšanu un lauksaimniecību. Arī Jura bērnu Rūtas un Mārtiņa ģimenes dzīvo Ķelmēnos un iesaistās rūpēs par Ķelmēnu maizes ceļu. Mārtiņa sieva Ieva ar lielu precizitāti un atbildību vada grāmatvedību, lietvedību un finanses saimniecībā.
Mācīties visa mūža garumā
Tā kā pēc izglītības Velga bija skaitļošanas tehnikas inženieris un Juris – metālapstrādes inženieris, viss, kas ir bijis nepieciešams dzīvē, ir iemācīts caur skatīšanos, došanos apmaiņās pie citiem maizes cepējiem, lauksaimniekiem, apmeklējot dažādus seminārus, eksperimentējot un izdarot secinājumus. Mācīšanās un izzināšana notiek joprojām saimniecībā. Tā ir nepieciešama, lai darbības būtu jēgpilnas, pamatotas un līdz ar to - arī saimniekošanai būtu labs pamats nākotnei. Jau vairāk kā 30 gadu laikā ir iepazīti savi tīrumi, ir skaidrs - kāda labība kurā vietā labāk aug. Tāpat arī ceptuvē – šo gadu laikā ir piedzīvoti dažādi ražu gadi, dažādas izdošanās un neizdošanās, ir uzkrāta pieredze, lai var godam nest Ķelmēnu vārdu un turpināt šo bagātinošo maizes ceļu.
